uzmundrināt
uzmundrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
Piemēri..viņš joprojām smaidīja savu lēnprātīgo smaidu un uzmundrināja degunus nokārušos ar nebēdīgiem jokiem.
- ..viņš joprojām smaidīja savu lēnprātīgo smaidu un uzmundrināja degunus nokārušos ar nebēdīgiem jokiem.
- Mēģināju sevi uzmundrināt ar pupiņu kafiju un aukstu dušu.
- Pēteris, skolotāja skatiena uzmundrināts, steidz izklāstīt patiesību: «Ješka to zieķi [ziedi] gribēja saliet Bērziņu Janča pastalās.»
- Spāre: Jā, mūzika ir kā alkohols. Dažu tā uzmundrina un iepriecina, dažu - skumdina un nospiež.
1.1.Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
Piemēri«Vai tu arī negribi injekciju? Būs vieglāk.» - «Nē, paldies. Bet varbūt kaut ko, kas mazliet uzmundrina sirdi. Citādi es noģībšu.»
- «Vai tu arī negribi injekciju? Būs vieglāk.» - «Nē, paldies. Bet varbūt kaut ko, kas mazliet uzmundrina sirdi. Citādi es noģībšu.»
1.2.parasti divd. formā: uzmundrinošs. Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
PiemēriDirektors izjuta sirsnību pret šiem jaunajiem celtniekiem, viņam pēkšņi ļoti gribējās aiziet pie tiem un pateikt kādu labu, uzmundrinošu vārdu.
- Direktors izjuta sirsnību pret šiem jaunajiem celtniekiem, viņam pēkšņi ļoti gribējās aiziet pie tiem un pateikt kādu labu, uzmundrinošu vārdu.
- ..durvis atvērās un Beate ieveda abas māsas. Olivers uzsmaidīja viņām uzmundrinoši, kā vecs paziņa, un izgāja priekštelpā.
- ..to bija gadu gadā darījuši viņas vecāki, pieradinādami meitu pie grauzdētu cigoriņu uzmundrinošās smaržas un tumši brūnā, rūgtenā dzēriena.
Avoti: 8. sējums