sirdība
sirdība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sirdīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Gar Krievzemes kņazu valdījumiem viņi [vācu bruņinieki] gan snaikstās, bet tikt tajos - tur Rīgas rīmām par īsiem pirksti.» - «Pārlieku daudz sirdības, Jurģi, tu esi saņēmis sevī.»
2.reti Sparīgums, drosme, dedzība.
PiemēriJūs caur savu uzticību, krietnību, sirdību un labsirdību esat pelnījuši.
Avoti: 7-1. sējums