Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sirds
sirds sirds, dsk. ģen. siržu, s.
1.Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
PiemēriSirds somiņa.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu).
1.1.Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
PiemēriRoka atvēra uz krūtīm kreklu un palika uz sirds.
Stabili vārdu savienojumi(Likt) roku uz sirds.
2.Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
PiemēriDedzīga sirds.
Stabili vārdu savienojumiSirds aicinājums. Sirds balss. Sirds cilvēks.
3.Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
PiemēriStepe.. vēl mirdzēja vienā zeltā, bet te, Kaukāza sirdī, kur saules ripa jau drīz pēc pusdienas pazuda aiz kalnu titāniskajiem skaustiem, mūs sagaidīja dzestra krēsla.
3.1.Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
PiemēriMašīnbūvi dēvē par mūsu industrijas sirdi.
3.2.Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
Piemēri«Paklausīsimies kapteiņa palīga Bauzes domas. Jūs abi [ar kapteini] bijāt pirmajā reisā un.. tagad esat komandas sirds un kodols.»
4.Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
Piemēri..reiz ar pirmo lāpstas dūrienu velēnā izdevās atrast unikālu akmens laikmetā veidotu tumšsarkana dzintara sirdi.
5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
PiemēriSirds kalps.
Avoti: 7-1. sējums