sirds | LLVV

sirds

sirds sirds, dsk. ģen. siržu, s.

1.Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.

PiemēriSirds somiņa.

Stabili vārdu savienojumi(Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu).

(Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu) sar. — Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
(At)veldzēt sirdi — Rast mierinājumu.
(Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds — Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
(Ie)durt (arī (ie)durties) sirdī (arī kā nazim sirdī), arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī — Pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
(Ie)krist sirdī — Izraisīt (psihisku stāvokli).
(Ir) uz sirds — Saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
(Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi sar. — Vaļsirdīgi visu (iz)-stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
(No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) — Saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
(Pa)rādīt sirdi — Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
(Sa)stindzināt sirdi — 1. Izraisīt (ļoti lielas) bailes.2. Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi — Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
Aizslēgt (retāk noslēgt) sirdi — Noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
Apcietināt sirdi novec. — Kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attiecībās ar citiem).
Ar (savas) sirds asinīm — Ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli — Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar atklātu sirdi — Vaļsirdīgi, pilnīgi uzticoties.
Ar bērnu zem sirds — Grūtniecības stāvoklī.
Ar mierīgu sirdi (arī prātu) — Bez uztraukuma, bažām.
Ar nemierīgu (arī drebošu) sirdi — Satraukumu, bažām.
Atklāt sirdi — 1. Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.2. Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
Ātra sirds — Saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
Atrast ceļu uz sirdi — Iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Atvērt sirdi — Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi — 1. Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).2. Saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens — Saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
Cieta sirds, arī sirds no krama — Saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Cik (vien) sirds vēlas — Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
Durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi — Izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Glabāt (savā) sirdī — 1. Atcerēties, neaizmirst.2. Ietvert, slēpt sevī.
Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) sar. — Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Grauzties sirdī — Nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds — Saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Ieaugt sirdī — Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
Iededzināt (arī aizdedzināt) sirdis — Iejūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot.
Iegūt sirdi un roku — Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iekarot sirdi — 1. Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.2. Panākt, ka iemīlas.
Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi — Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielīst sirdī — Uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
Iemesties (arī krist) sirdī — Izraisīties (par psihisku stāvokli).
Ieņemt sirdī — Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
Ieslēgt sirdī — Iemīlēt. Arī neaizmirst.
Iet caur sirdi — Izraisīt pārdzīvojumu, satraukumu.
Iet pie sirds sar. — 1. Garšot.2. Patikt, izraisīt patīkamas emocijas.
Ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) — Ir (rodas) slikta pašsajūta.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) — Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izraut no (savas) sirds — Piespiest (sevi) aizmirst kādu.
Karsta sirds — 1. Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.2. Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
Kutināt sirdi (arī pakrūti) — 1. Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).2. Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.) — 1. Satraukt, aizkustināt.2. Sarūgtināt, aizvainot.
Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) — Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Lauztā sirds — Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) — Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
Liela sirds — Saka par stūrgalvīgu cilvēku. Saka par cilvēku, kas neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
Likt pie sirds — Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Ļaut sirdij vaļu — 1. Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.2. Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
Mākt (arī nomākt) sirdi — Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
Meklēt ceļu uz sirdi — Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla — Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi — Saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).
Mīksta sirds — Saka par iejūtīgu, labsirdīgu, arī jūtīgu cilvēku.
Nav sirds, arī bez sirds — Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Nelaba sirds — 1. Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.2. Nomākts, smags garastāvoklis.
Nelabums apskrien ap sirdi sar. — Saka, ja kļūst nelabi.
Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi — Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Nest (arī nēsāt) bērnu zem sirds — Būt grūtniecei.
Nest sirdī — Izjust, pārdzīvot (sevi).
No (visas) sirds — 1. Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.2. Dedzīgi, aizrautīgi.
No pilnas sirds — Aizrautīgi, dedzīgi.
No sirds uz sirdi — Tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
Nocietināt sirdi — Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Nonākt (arī aiziet) līdz (pašai) sirdij — Izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) — Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Ņemt pie sirds — Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) — Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Pārpilna sirds — Saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) — Saka, ja izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Paturēt sirdī — Saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
Pēc sirds patikas — 1. Pēc vēlēšanās.2. Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij — Klāt ļoti tuvam, mīļam. Arī kļūt ļoti patīkamam.
Piedāvāt roku un sirdi — Bildināt.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) — Atgādināt (kādam) par savu esamību.
Piekļūt sirdij — Iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
Pieliet sirdi (arī dvēseli) — Izraisīt, parasti pozitīvu, psihisku stāvokli.
Piesiet (savu) sirdi sar. — 1. Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu. Arī labi garšot.2. Atrast ko interesantu, aizraujošu.
Pilna sirds — Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Pilna sirds (ar ko, ka) — Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Plēst (vai) sirdi pušu — Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Rādīt labu sirdi — Būt labam (pret kādu).
Reibināt sirdi (arī prātu, galvu) — Izraisīt reiboni.
Sirdī iedegas — Spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
Sirdī iesilt — Izraisīties (par pozitīvu psihisku stāvokli).
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) — Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī — Saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) sar. — Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) — Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) — Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (arī prāts) reibst — Saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) — 1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese (par ko).
Sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās sar. — Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Sirds (ir) krūtīs — Saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
Sirds (no)tirpst — Saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Sirds (retāk iekšā) kut — Saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds (sa)silst (arī iesilst) — Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds (sa)stingst — 1. Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.2. Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
Sirds (vai) kūst — Saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
Sirds (vai) pamirst (arī stājas) — Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) — Saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds asiņo (retāk noasiņo) — Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Sirds atsilst — Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks. Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt poēt. — Saka, ja cilvēks mirst.
Sirds darbība — Sirdsdarbība.
Sirds deg (arī kvēlo, karst) — Saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
Sirds dreb (arī trīc) — Saka, ja izjāt nemieru, bailes, žēlumu.
Sirds ēdas sar. — Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī ja ir bēdas.
Sirds grūdiens — Sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
Sirds iedegas — Saka, ja izraisās spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
Sirds iekņudas (arī iekutas) — Saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
Sirds iesāpas — Saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
Sirds izlec no krūtīm — 1. Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.2. Saka, ja ir liels uztraukums.
Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) — Saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
Sirds kaite — Sirdskaite.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sar. — Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds klauves — Sirdsklauves.
Sirds kūsā — Saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds lēkme — Sirdslēkme.
Sirds līdzeklis — Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdslīdzeklis.
Sirds lūst — Saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni — Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) — Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) — Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds palecas — Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
Sirds pamatne — Sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
Sirds pārplīst — Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Sirds pielīst — Saka, ja pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
Sirds pilieni — Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirdspilieni.
Sirds pilna līdz malām — Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Sirds runā — Saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Sirds saka — Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds sāp — Saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds saspiežas novec. — Saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
Sirds sažņaudzas — Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) — Saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
Sirds smeldz — Saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds toņi — Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
Sirds trokšņi — Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
Sirds vājums — Sirds mazspēja.
Sirds vārās, arī sirdi (arī iekšā) vārās — Saka, ja pārņem lielas dusmas.
Sirds zāles — Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdszāles.
Siržu lauzējs iron. — Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
Tīkot pēc (kāda) sirds — Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
Trausla sirds — Saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele — Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.

1.1.Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.

PiemēriRoka atvēra uz krūtīm kreklu un palika uz sirds.

Stabili vārdu savienojumi(Likt) roku uz sirds.

2.Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.

PiemēriDedzīga sirds.

Stabili vārdu savienojumiSirds aicinājums. Sirds balss. Sirds cilvēks.

3.Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.

PiemēriStepe.. vēl mirdzēja vienā zeltā, bet te, Kaukāza sirdī, kur saules ripa jau drīz pēc pusdienas pazuda aiz kalnu titāniskajiem skaustiem, mūs sagaidīja dzestra krēsla.

3.1.Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.

PiemēriMašīnbūvi dēvē par mūsu industrijas sirdi.

3.2.Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).

Piemēri«Paklausīsimies kapteiņa palīga Bauzes domas. Jūs abi [ar kapteini] bijāt pirmajā reisā un.. tagad esat komandas sirds un kodols.»

4.Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.

Piemēri..reiz ar pirmo lāpstas dūrienu velēnā izdevās atrast unikālu akmens laikmetā veidotu tumšsarkana dzintara sirdi.

5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.

PiemēriSirds kalps.

Avoti: 7-1. sējums