poļi
poļi -u, v.
polis -ļa, v.
poliete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
PiemēriPoļu valoda.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriPusmūža sieviete, pēc tautības poliete, ir atbraukusi ekskursijā no dzimtās Varšavas..
Stabili vārdu savienojumiNiķu polis (arī pods, maiss).
Avoti: 6-2. sējums