poļi
poļi -u, v.
polis -ļa, v.
poliete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
PiemēriPoļu valoda.
- Poļu valoda.
- Poļu māksla.
- Mūsdienu poļu literatūra ir bagāta savdabīgiem, spilgtiem talantiem.
- Šeit [operas uvertīrā], tāpat kā piedevā spēlētajā mazurkā (ar kori), visspilgtāk izpaudās poļu mūzikas krāšņais tautas kolorīts..
- Pēc Livonijas kara poļi ieguva Vidzemi un Latgali..
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriPusmūža sieviete, pēc tautības poliete, ir atbraukusi ekskursijā no dzimtās Varšavas..
- Pusmūža sieviete, pēc tautības poliete, ir atbraukusi ekskursijā no dzimtās Varšavas..
Stabili vārdu savienojumiNiķu polis (arī pods, maiss).
- Niķu polis (arī pods, maiss) — sar. Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
Avoti: 6-2. sējums