dzīvojams
dzīvojams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → dzīvot.
2.Tāds, kas noderīgs, izmantojams par mītni, mitekli. Tāds, kur var dzīvot.
PiemēriTagad galvenais apbūves veids ir lielie dzīvojamie masīvi.
- Tagad galvenais apbūves veids ir lielie dzīvojamie masīvi.
- Starp zemajām vienstāva mājiņām pacēlušies piecstāvu dzīvojamie nami.
- Kalnā uzskrējis, Oļiņš ieraudzīja jau savas dzīvojamās ēkas jumtu pilnās liesmās.
- Kalinkas istaba vairāk atgādināja ratnīcu nekā dzīvojamo telpu.
Avoti: 2. sējums