priekot
priekot -oju, -o, -o, pag. -oju; reti
Priecāties. Arī uzdzīvot.
PiemēriDabrelis: Pēc maniem rēķiniem viņam kuru katru brīdi jābūt mājās. Nebrauca jau priekot, bet par lietu.
- Dabrelis: Pēc maniem rēķiniem viņam kuru katru brīdi jābūt mājās. Nebrauca jau priekot, bet par lietu.
- Artūrs klusītiņām piecēlās, uzrāva bikses un pārskaitīja, vai vakar priekojot nejauši nav nozaudēta kāda monēta.
Avoti: 6-2. sējums