priekša
priekša -as, s.
1.Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai).
PiemēriPiekrauj vecais pilnus redeļratus ar malku.
2.Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriZirgam priekša vienās putās.
2.1.Priekšējā puse (apģērbam).
PiemēriKleitas priekša.
3.Vieta, kas atrodas pie (piemēram, priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
PiemēriApturēt pajūgu rijas priekšā.
3.1.Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
PiemēriStāvēt skolotāja priekšā.
Stabili vārdu savienojumiNākt (arī stāties) tiesas priekšā.
3.2.lok.: priekšā, apst. nozīmē Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē. Arī atklāti.
Piemēri«Labi, es klusēšu.» «Nē, ne klusēsi, bet atvainosies.» «Viesu priekšā? Par to nieku? Cik cilvēku tā nestrīdas.»
3.3.lok.: priekšā, apst. nozīmē Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
PiemēriVisas šīs dāmas.. nobālēja Līnes priekšā, ..Gustam.. likās, ka varētu Līnei saujā ielikt visas pasaules bagātības..
4.savienojumā «uz priekšu» Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
PiemēriPabraukt uz priekšu.
4.1.Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
Piemēri«Es daudz daudz domāju...» viņa raugās taisni uz priekšu.
5.savienojumā «uz priekšu» Norāda, ka (laikposms) turpinās.
PiemēriLaiks gāja uz priekšu, vajadzēja sākt zīmēt.
5.1.Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni.
PiemēriPat vāverīte liek čiekuru priekšdienām uz zara, tad vēl ne cilvēks lai nedomātu uz priekšu!
5.2.Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
Piemēri«..tava māte esot galīgi nabaga un ņemot naudu uz priekšu, tūlīt...»
6.savienojumā «uz priekšu» Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
Piemēri«Ķēdē, ar virzienu pret lielceļu, uz priekšu, biedri!» Jānis klusi komandēja.
Stabili vārdu savienojumi(Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā). Acu priekšā.
Avoti: 6-2. sējums