prieks
prieks -a, v.
1.parasti vsk. Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
PiemēriDarba prieks.
2.parasti dsk. Tas (notikums, parādība, apstāklis u. tml.), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
PiemēriPāris nedēļu pagāja vienos priekos: izlaiduma balle, izlaiduma ekskursija.
Stabili vārdu savienojumi(Pārāk) dārgs prieks. Acu prieks. Dzīves prieks. Ka prieks. Lēts prieks. Peldēt priekā.
Avoti: 6-2. sējums