Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
umurkumurs
umurkumurs -a, v.
Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
Piemēri«Tas [stabs] uzcelts umurkumuram,» pavadonis paskaidroja. «Ik gadu, kad [Rīgas] pils priekšā notiek lielais ābolu tirgus, šai stabā var rāpties kurš katrs, kas grib nopelnīt muķi tabakas un jaunas bikses ar pusdālderi naudas piedevām.»
Avoti: 8. sējums