norvēģi
norvēģi -u, v.
norvēģis -ģa, v.
norvēģiete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
Piemēri19. gadsimta piecdesmitajos gados Norvēģijā izvērsās cīņa par nacionālas kultūras radīšanu, par norvēģu valodas attīstību.
- 19. gadsimta piecdesmitajos gados Norvēģijā izvērsās cīņa par nacionālas kultūras radīšanu, par norvēģu valodas attīstību.
- Eduarda [Grīga] bērnība rit savdabīgo norvēģu teiku un mūzikas pasaulē.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
Piemēri«Mirdzas Šmithenes Bornija.. interesants kopojums no norvēģietes un amerikānietes..»
- «Mirdzas Šmithenes Bornija.. interesants kopojums no norvēģietes un amerikānietes..»
Avoti: 5. sējums