vilties
vilties viļos, vilies, viļas, pag. vīlos; refl.
1.Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
PiemēriVilties cerībās.
- Vilties cerībās.
- Vilties mīlestībā.
- Vilties draugā.
- Cilvēki bieži viļas. Gan citi cilvēki, gan lietas un parādības neatbilst iedomātiem priekšstatiem, neattaisno cerības..
- Viņš jutās vīlies, kad nesastapa gaidīto atsaucību.
- Varbūt viņa tik bieži ir vīlusies, ka vairs nekam netic un viņu nekas vairs nespēj satraukt.
- ..viņa manī esot.. vīlusies - cerējusi, ka darīšana ar godavīru, bet izrādoties, ka ar tenku vāceli..
- sal. Brīdi Kaupužs stāv, rokas nolaidis. Tāds kā vīlies, nelaimīgs, noguris un tukšs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas vilšanās.
PiemēriPlatā kaulainā [Mārtiņa] seja atkal pastiepās gara, vīlusies, dziļi apvainota.
- Platā kaulainā [Mārtiņa] seja atkal pastiepās gara, vīlusies, dziļi apvainota.
- Roberts ir apjucis, es to saklausu viņa balsī, kas vīlusies jautā: «Kādēļ tu tā? Nebēdz taču... nu, parunāsimies.»
2.Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
PiemēriKlāvam gandrīz vīlās; virve izslīdēja no kāju tvēriena, un dažas sekundes viņš jocīgi un baigi spirinājās gaisā, turēdamies tikai rokās.
- Klāvam gandrīz vīlās; virve izslīdēja no kāju tvēriena, un dažas sekundes viņš jocīgi un baigi spirinājās gaisā, turēdamies tikai rokās.
- Nariškins: Un, ja kādam arī kādreiz viļas, tad viņš to ir pelnījis.
- Augstskolā viņai šķita, ka bija pamanījusi dievvārdi [teoloģijas studenta iesauka], bet varbūt, ka viņai bija vīlies, jo students vairs nerādījās.
- Ja gluži neviļos, mana pirmā ezera atmiņa iekrīt vēlā rudenī, kad pļavas jau aizsalušās.
Stabili vārdu savienojumiJa neviļos.
- Ja neviļos — Saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
2.1.Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
PiemēriKurām acīm var uzticēties visdrošāk? Paša acīm; ja tās vilsies, tomēr nevilsies nodomātā pievilšanā.
- Kurām acīm var uzticēties visdrošāk? Paša acīm; ja tās vilsies, tomēr nevilsies nodomātā pievilšanā.
- «Tēt, tev delnas ir tik cietas, Pierē grumbas dziļas...» - «Tas tev tikai tā vien šķietas, Acis, draudziņ, viļas.»
Avoti: 8. sējums