Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izlūkot
izlūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
PiemēriIzlūkojot Markovas atradni, atklāja četrus gāzes un naftas horizontus.
  • Izlūkojot Markovas atradni, atklāja četrus gāzes un naftas horizontus.
  • Tuvākajā laikā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ar helikopteriem izlūkosim zvejas vietas.
  • «..lai viens iet un izlūko, kas tur īsti ir, un tad pasaka mums tiem citiem.»
1.1.Apskatīt, izskatīt.
Piemēri..izložņāju paspārnes un bēniņus, apraugu katru.. krūmiņu dārzā, izlūkoju visas malkas grēdas un žagaru strēķus.
  • ..izložņāju paspārnes un bēniņus, apraugu katru.. krūmiņu dārzā, izlūkoju visas malkas grēdas un žagaru strēķus.
  • ..Oskars devās.. selgā un pirmo reizi izlūkoja stāvvadu. Pirmais loms bija gaužām trūcīgs.
  • Izlūkoja viņu arī rentgenologs.
2.mil. Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
Piemēri..mēs ar pulka apakšvienību komandieriem izbraucām izlūkot gaidāmās operācijas vietas apvidu.
  • ..mēs ar pulka apakšvienību komandieriem izbraucām izlūkot gaidāmās operācijas vietas apvidu.
2.1.intrans.
Piemēri«Ņemiet mani līdzi,» viņš lūdzās. «Man ir divpadsmit gadu. Es būšu jums noderīgs. Iemācīšos šaut, sviest granātas. Iešu izlūkot.»
  • «Ņemiet mani līdzi,» viņš lūdzās. «Man ir divpadsmit gadu. Es būšu jums noderīgs. Iemācīšos šaut, sviest granātas. Iešu izlūkot.»
Avoti: 3. sējums