izlutināt
izlutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
Piemēri«Jūs izlutināt cilvēkus, no rokas gribat barot.»
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
PiemēriNekad Ilgai nav ienācis prātā domāt par saimniecības lietām, tik ļoti viņu izlutinājis vecmāmiņas kārtīgais saimniekošanas veids.
Avoti: 3. sējums