Paplašinātā meklēšana
Meklējam izlutināt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (18):
- mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
- mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
- mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
- ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- izlept Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- pārlutināt Pārāk izlutināt.
- Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs. Izlaist (9), izlutināt.
- ieauklēt Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas. Auklējot izlutināt.
- izlutināties Refl. --> izlutināt. Tikt izlutinātam.
- Memmes bērniņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
- Memmes meitiņa Saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
- Memmes meitiņa Saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
- Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunekli.
- Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
- mīkstmiesīgs Tāds, kam ir vājš raksturs (par cilvēku). Arī laisks, izlutināts.
- mīkstčaulīgs Tāds, kas ir gļēvs, tāds, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts.
izlutināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV