Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīkstpēdiņš
mīkstpēdiņš -a, v.; sar.; niev.
Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
PiemēriIr īpašs prieks dzīvot, ja var izturēt visgrūtāko, neviens nesauks par mīkstpēdiņu.
  • Ir īpašs prieks dzīvot, ja var izturēt visgrūtāko, neviens nesauks par mīkstpēdiņu.
  • Lai gan par svešā drošsirdību vai gļēvulību Kārlis nekā nezināja, viņš gluži nepamatoti bija pārliecināts, ka tas ir pēdējais gļēvulis un mīkstpēdiņš.
Avoti: 5. sējums