Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkstrocis
mīkstrocis -ča, v.
mīkstroce -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.; niev.
Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
Avoti: 5. sējums