Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkstmiesis
mīkstmiesis -ša, v.
mīkstmiese -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.; niev.
Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
PiemēriJausma savilka pieri un kļuva nopietna. «Tev nav mugurkaula, Bernhard. Tu esi mīkstmiesis.»
Avoti: 5. sējums