Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkstmēlis
mīkstmēlis -ļa, v.
mīkstmēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.; niev.
Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši. Runīgs cilvēks.
Avoti: 5. sējums