mīkstsirdība
mīkstsirdība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mīkstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCars Nikolajs II bija pavēlējis nosūtīt uz Baltiju visas brīvās karaspēka daļas. Tika iecelts pagaidu ģenerālgubernators, kam vajadzēja rīkoties enerģiski, noteikti un bez mīkstsirdības.
- Cars Nikolajs II bija pavēlējis nosūtīt uz Baltiju visas brīvās karaspēka daļas. Tika iecelts pagaidu ģenerālgubernators, kam vajadzēja rīkoties enerģiski, noteikti un bez mīkstsirdības.
- Bet ko līdzētu atriebība, ja skolotājs bija tik daudzus rāvis aiz ausīm, ka atsevišķus cilvēkus vairs neatcerējās. No kurienes manī tāda mīkstsirdība, tāds žēlums? Vai tā būtu daudzinātā cilvēcība?
Avoti: 5. sējums