mīkstmiesīgs
mīkstmiesīgs -ais; s. -a, -ā; sar.; niev.
mīkstmiesīgi apst.
Tāds, kam ir vājš raksturs (par cilvēku). Arī laisks, izlutināts.
PiemēriArī tādi neuzstājīgi, mīkstmiesīgi Kaspari [E. Vilka stāstā «Viss notika vasarā»] taču ir dzīvē?
Avoti: 5. sējums