padzīvojis
padzīvojis -ušais; s. -usi, -usī.
1.Divd. → padzīvot.
2.Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam (par cilvēkiem). Pavecs.
Piemēri..padzīvojis cilvēks, pāri četrdesmit pieciem gadiem..
- ..padzīvojis cilvēks, pāri četrdesmit pieciem gadiem..
- Viņš sēž krēslā - padzīvojis, varētu pat teikt - vecs cilvēks.
- «Redz, kā cilvēki iespēj - gan darbus apdarīt, gan teātri izspēlēties. Ir jaunie, ir padzīvojušie.»
- pārn. Šķūnis jau padzīvojis, sienas un durvis sen iezilgani pelēkas, tās klāj sīksīkas plaisiņas - šīm plaisiņām tik liela līdzība ar krunciņām vecmāmuļas sejā gar acīm.
Avoti: 6-1. sējums