padzīve
padzīve -es, dsk. ģen. -vju, s.; reti
Dzīve (parasti baudu pilna). Arī uzdzīve.
PiemēriViņš cerēja uz jautru padzīvi.
- Viņš cerēja uz jautru padzīvi.
- ..viņām gāja līdzi vieglas padzīves kāru sieviešu slava.
Avoti: 6-1. sējums