Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
padzīve
padzīve -es, dsk. ģen. -vju, s.; reti
Dzīve (parasti baudu pilna). Arī uzdzīve.
PiemēriViņš cerēja uz jautru padzīvi.
Avoti: 6-1. sējums