padzist
padzist parasti 3. pers., -dziest, pag. -dzisa; intrans.
1.Kļūt vēsākam.
PiemēriPadzisis ēdiens.
1.1.Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
PiemēriDienai jau.. siltums bija padzisis.
2.Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
PiemēriKaujinieki uzmeta malkas šķilas padzisušajam ugunskuram... Sveķainās šķilas strauji apvija liesmas.
2.1.Kļūt vājākam (par gaismu).
PiemēriBlāzma padzisusi.
2.2.Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
PiemēriMēness lāgu lāgiem paspīda caur liepām, atkal padzisdams sarkanā miglā.
3.Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
PiemēriPārlocījuma vietās burti mazliet padzisusi, grūtāk salasāmi, bet, vērīgāk ieskatoties, varēja visu saprast.
4.Kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.).
PiemēriDiemžēl par šiem kopējiem darba brīžiem nav saglabājies rakstisku ziņu, arī aktrises atmiņā padzisusi konkrētība.
4.1.Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm.
PiemēriSpilgtā marka ar Monē gleznas «Dāma dārzā» attēlu tīri vai aizkņudina kopš gadiem padzisušo kolekcionāra garu.
5.Kļūt vājākam (par skaņu).
PiemēriLudmilas balss padzisa, taču istabā saglabājās nomanāms spriegums.
6.Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
Piemēri..[rūpnīcas] slava pēdējā laikā drusku padzisusi. Saprotams, negatīvajos piemēros mūs vēl gluži iekšā neraksta, bet cildināt ar vairs necildina.
Avoti: 6-1. sējums