Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
laupītkāre
laupītkāre -es, s.; parasti vsk.
Tieksme laupīt [1] (1). Tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
PiemēriIebrucēju laupītkāre.
Avoti: 4. sējums