Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
laupītājs
laupītājs
-a, v.
laupītāja
-as, s.
Cilvēks, kas laupa [1] (1).
Piemēri
Laupītāju banda.
Piemēri
Laupītāju banda.
Notvert laupītājus.
Tas notika toreiz, kad pa Kurzemi siroja plaši pazīstamie lielceļu laupītāji Adamaitis un Kaupēns.
Laupītājs atņēma viņam pulksteni un kabatas portfeli..
Pauls aizmirsa, ka viņam pretim stāv plēsoņa, zvērs, laupītājs, kas atnācis postīt un slepkavot viņu zemē..
Stabili vārdu savienojumi
Jūras laupītājs.
Stabili vārdu savienojumi
Jūras laupītājs
—
Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Avoti:
4. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
launaglaiks
launagot
launags
launteniss
laupījums
laupīt
laupītājputns
laupītājs
laupītkāre
laupītkārs
lauraugi
laureāts
laurķirsis
laurs
lauska
Tēzaurs
laupītājs
MLVV
laupītājs
MEV
làupîtãjs