Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bušmeņi
bušmeņi -ņu, v.
bušmenis -ņa, v.
bušmeniete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
PiemēriEiropieši ar uguni un zobenu pārstaigāja Dienvidāfrikas nēģeru zemes. Ilgi iebrucējiem pretojās hotentoti, bušmeņi.. un citas ciltis.
2.arī vsk. Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
Avoti: 2. sējums