dzīvotājs
dzīvotājs -a, v.
dzīvotāja -as, s.
1.Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot1.
Piemēri«Vakarā vairs nebūšu dzīvotāja, - pamāte solīja man kaklu noraut.»
- «Vakarā vairs nebūšu dzīvotāja, - pamāte solīja man kaklu noraut.»
- ..nemanot izpaudās vēsts, ka Dārza Jēcis vairs nebūšot dzīvotājs.
- ..suns, kas nebija mazāk ķildīgs un plēsīgs par savu saimnieku, bija sakodis Andra mātes sivēnu tā, ka nevarēja zināt, vai tas vēl būs dzīvotājs.
Stabili vārdu savienojumiNav ne dzīvotājs, ne mirējs.
- Nav ne dzīvotājs, ne mirējs — Saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo.
2.reti Iedzīvotājs. Iemītnieks.
PiemēriLīze sen nebija spērusi kāju Lielurijos. Arī tagad, kad tur atnāca jaunā dzīvotāja, viņa negāja ar to iepazīties.
- Līze sen nebija spērusi kāju Lielurijos. Arī tagad, kad tur atnāca jaunā dzīvotāja, viņa negāja ar to iepazīties.
Avoti: 2. sējums