Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pustukšs
pustukšs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
PiemēriPustukšs kinoteātris.
  • Pustukšs kinoteātris.
  • Pustukšs tramvajs.
  • Pustukšs dzīvoklis.
  • Pustukša vasarnīca.
  • Pustukša sanatorija.
  • Pustukša viesnīca.
  • ..autobusi bieži vien kursē pustukši.. Bet braucieni ar mazu pasažieru skaitu nav rentabli.
  • Šī skola [Lazdukalnā] sākotnēji bija pustukša. ..Neizdevās nokomplektēt klases.
  • Rītos viņš agri izgāja no mājas, kad ielas vēl bija pustukšas..
1.1.Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
PiemēriPustukša laboratorija.
  • Pustukša laboratorija.
  • Pustukšas vitrīnas.
  • Bet sākumā cehs strādāja pustukšs - darbagaldu maz, auksts, nemājīgs.
  • Meitene.. pastūma viņai pretī vienīgo krēslu, kas atradās šai pustukšajā istabā.
  • Dzīvoklī vairs nebija arī jauno mēbeļu. Tēvs staigāja pa pustukšajām istabām kā apmāts.
2.Aptuveni līdz pusei tukšs.
PiemēriPustukšs kartupeļu maiss.
  • Pustukšs kartupeļu maiss.
  • Pustukšs sēņu grozs.
  • Pustukša piena kanna.
  • Veči strīdas pie pustukšas [alus] pudeles..
  • Ēdienu trauki jau ir pustukši..
  • pārn. ..trīs dēli tur [muižas tīrumos] strādā no ausmas līdz rietam par pustukšu vēderu...
Avoti: 6-2. sējums