Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pusvācietis
pusvācietis -ša, v.
pusvāciete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
2.niev. Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem.
PiemēriKungi vien, pusvācieši Mūs' [mūsu] māsiņas vedējiņi.
  • Kungi vien, pusvācieši Mūs' [mūsu] māsiņas vedējiņi.
  • ..kāda pusvāciete ar seskādas uzroci un sudraba brillēm nokāpa no ietves vezumam priekšā.
Avoti: 6-2. sējums