Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pusvārds
pusvārds -a, v.
1.Nepilns vārds. Nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma.
PiemēriViņai būtu paticis, ja dēls kaut ar pusvārdu būtu izteicis nožēlu par aplamo rīcību..
  • Viņai būtu paticis, ja dēls kaut ar pusvārdu būtu izteicis nožēlu par aplamo rīcību..
  • Jā, Ināra bija lielisks palīgs. Viņa apbrīnojami precīzi izpildīja visu, ko laboratorijas vadītājs lika, saprata pat no pusvārda.
  • ..viņam [ostas dispečeram] nesagādā grūtības saprast pusvārdā nokliegtās kapteiņu atbildes..
  • Bet es jums piekodinu, par mūsu līgumu nevienam ne pusvārda.
  • Jauneklis ar žestiem apklusināja biedru pusvārdā.
  • ..profesors nekad nav nokavējis lekcijas, vienmēr laikā tās beidzis, kaut arī lekcija bijusi jāpārtrauc pusvārdā.
  • Zvans pie durvīm, īss, enerģisks zvans. Harijs saraujas un apklust pusvārdā.
  • Pārgalvīgi, no visa spēka Gundega sāka dziedāt, bet aprāvās pusvārdā. Kalna galā kāds stāvēja.
Stabili vārdu savienojumiNe pusvārda.
1.1.parasti dsk. Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
PiemēriTēvs un meita sapratās pusvārdos, aprautos teikumos.
  • Tēvs un meita sapratās pusvārdos, aprautos teikumos.
  • Cik Kode izlikās noslēgta, visu izteikdama pusvārdiem un aplinkus, tik Sarma bija atklāta un vaļsirdīga.
  • ..mūsu teātros dažkārt vērojamas tendences to, ko Rainis izsacījis pusvārdos, no skatuves ar dažādiem līdzekļiem pateikt tieši.
Avoti: 6-2. sējums