pustukšs
pustukšs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
PiemēriPustukšs kinoteātris.
1.1.Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
PiemēriPustukša laboratorija.
2.Aptuveni līdz pusei tukšs.
PiemēriPustukšs kartupeļu maiss.
Avoti: 6-2. sējums