plebejs
plebejs -a, v.
plebejiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
PiemēriPlebeju aristokrātija.
2.Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
Avoti: 6-2. sējums