Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pleciņš
pleciņš -a, v.
1.Dem. → plecs.
2.dsk.; sar. Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
PiemēriHalāts karājās uz pleciņiem, čības ar raibajiem zīda pušķiem stāvēja pie tahtas..
Avoti: 6-2. sējums