Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pleicka
pleicka -as, s.; apv.
Pātaga. Arī priekšmets pēršanai.
Piemēri«Pie ķeizara gultas simt dakteru stāv un aiz katra daktera palkavnieks ar pleicku. Ja labi nedakterēsi, dabūsi pa mīkstumiem.»
Avoti: 6-2. sējums