pleika
pleika ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
Žūpa. Arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks. Plencis.
Piemēri..Vanags palika nopietns. «Vai tad.. tas Miķelis strādā ar'?» - «Kad jau mājās, tad strādā, bet cik tas ir? Viņnedēļ divas dienas pa Klidziņu plostojis.» ..Brīviņš bēdīgi nogrozīja galvu. «Pleika un puteklis.»
Avoti: 6-2. sējums