pleiķis
pleiķis -ķa, v.
1.Laukums (ādā), kur trūkst apmatojuma.
Piemēri..pleiķis sprogainu matu vietā.
2.Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
3.sar. Noskrandis, nabadzīgs cilvēks. Skrandainis.
PiemēriKo tad nu tāds pleiķis godīgu ļaužu pulkā darīs!
Avoti: 6-2. sējums