pleiķis
pleiķis -ķa, v.
1.Laukums (ādā), kur trūkst apmatojuma.
Piemēri..pleiķis sprogainu matu vietā.
- ..pleiķis sprogainu matu vietā.
- ..bebrādas apkaklē izēsts pleiķis plaukstas lielumā.
2.Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
3.sar. Noskrandis, nabadzīgs cilvēks. Skrandainis.
PiemēriKo tad nu tāds pleiķis godīgu ļaužu pulkā darīs!
- Ko tad nu tāds pleiķis godīgu ļaužu pulkā darīs!
Avoti: 6-2. sējums