Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pleitēt
pleitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Sist, parasti stipri (ar pletni, pātagu u. tml.).
Piemēri..Treicis.. sāka pleitēt zirgu ar pātagu.
2.intrans.; sar. Žūpot.
Avoti: 6-2. sējums