plēka
plēka -as, s.
1.reti Plēksne1.
Piemēri..viadukta pelēkais granīta pamats laiku pa laikam notrīcēja, apbērdams ar netīrām plēkām un putekļiem svaigo ierakumu.
2.arī v. (v. dat. plēkam); sar. Pleika.
Piemēri«Plēka tāds!» viņš domās izlamājās. «Pats atvilkies.., lai palīdz, bet nu, kad darbs nav pa prātam,.. nu tu muksi!»
Avoti: 6-2. sējums