pleistocēns
pleistocēns -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
PiemēriPleistocēna apledojums.
Avoti: 6-2. sējums