plecs
plecs -a, v.
1.Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
PiemēriTaisni pleci.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.lok.: plecā, plecos, apst. nozīmē Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
Piemēri..tas [tēvs] paceļ Anneli plecos un lieliem, gariem soļiem.. aiznes to pāri straumainajiem ūdeņiem.
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
Piemēri..piesiets pie mieta, snauda zirgs. ..tas veltīgi cīnās ar odiem un mušām, kas kā pelēkas pērles aplipušas tam ap acu melnajām rievām un.. plecu galiem.
1.3.pārn. Klātbūtne, atbalsts.
PiemēriVarēju vientulībā labāk pārdomāt redzētos iespaidus un tomēr just tuvumā īsta drauga stingro plecu.
2.Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
PiemēriTur [gaitenī] parādījās elegantais arhitekts.., kuram žaketes kreisais plecs bija polsterēts, lai neredzētu, ka tas zemāks.
3.Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
PiemēriKrusta pleci.
4.tehn. Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
PiemēriSviras plecs.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz pleciem (arī plecos). Gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos).
Avoti: 6-2. sējums