plebejs
plebejs -a, v.
plebejiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
PiemēriPlebeju aristokrātija.
- Plebeju aristokrātija.
- Tagad man [Spartaka lomas iestudētājam] vajadzēja dzīvot Romā, sarast, saaugt ar to, vajadzēja visu laiku just.. patriciešu un plebeju, vergu un gladiatoru Romas staltumu.
2.Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
Avoti: 6-2. sējums