mirt
mirt mirstu, mirsti, mirst, pag. miru; intrans.
1.Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
Piemēri..[stiprinieks] pāršķeļ milzim galvu un tad, nāvīgās žults nonāvēts, krīt uz savas vāles un mirst.
Stabili vārdu savienojumiMirt badu. Mirt zem (ķirurga) naža.
1.1.Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
PiemēriPat pēkšņas nāves gadījumā dažādi organisma orgāni mirst pakāpeniski.
1.2.poēt. Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
PiemēriBūs laiks, kad pēdējais no gulbjiem mirs..
1.3.pārn. Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
PiemēriMirstošais fašisms rāva sev līdzi kapā visus, ko varēja aizsniegt.
1.4.pārn. Par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām.
PiemēriTu droši vien zini, Kā ir tad, Kad mirst mīlestība..
1.5.pārn. Tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam.
PiemēriMīts par bijušo Kurzemes koloniju Gambiju kopā ar buržuāziskās Latvijas valdītājiem bija miris jau sen.
1.6.pārn. Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) — par vietu, telpu.
PiemēriIr māja dzīva, nav tā mirusi, Ja tajā tikšķot dzird vel pulksteni.
Stabili vārdu savienojumiMirusi valoda.
Avoti: 5. sējums