Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
raznočinci
raznočinci -cu, vsk. raznočincs, -a, v.; vēst.
Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
PiemēriRaksturojot atbrīvošanās kustības trīs periodus Krievijā (muižnieku, raznočincu un proletāriskais), Ļeņins pieskaita Hercenu tā perioda revolucionārajiem darbiniekiem, kad krievu atbrīvošanās kustībā pārsvarā piedalījās muižnieki.
  • Raksturojot atbrīvošanās kustības trīs periodus Krievijā (muižnieku, raznočincu un proletāriskais), Ļeņins pieskaita Hercenu tā perioda revolucionārajiem darbiniekiem, kad krievu atbrīvošanās kustībā pārsvarā piedalījās muižnieki.
  • A. Čehova lugas tapušas pagājušā gadsimta beigās un mūsu gadsimta sākumā, kad jau aizvadīti 80. gadi ar raznočincu inteliģences piedalīšanos cīņā par narodņicisma ideāliem un priekšā 1905. gads.
Avoti: 6-2. sējums