razbainieks
razbainieks -a, v.
razbainiece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
1.Laupītājs. Arī bandīts.
Piemēri..manī ieperinājās bailes, sāk, kad tik tepat atkal kāds razbainieks neizlien no sila un neķeras pie rīkles.
1.1.pārn.; sar. Palaidnis (parasti bērns).
PiemēriKaspars nolika mazos laivas priekšgalā uz tilaudām.. Ja nu jūs tagad gulētu... razbainieki...
Avoti: 6-2. sējums