rāviens1
rāviens [râviens] -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → raut1.
PiemēriEkskavatora tērauda žoklis kāri iekožas cietajā gruvekļu slānī.. Uzgriežas rūsgans putekļu mākonis, varenā rāvienā strinkšēdama no zemes izlokās sarūsējusi sijas sliede.
2.Vienreizēja paveikta darbība → raut2.
Piemēri..viņš ieķērās kreklā un ar spēcīgu rāvienu to pārplēsa.
3.Vienreizēja paveikta darbība → raut3.
PiemēriSils.. tikpat enerģiski, kā ienācis, izgāja laukā, iesēdās mašīnā un straujā rāvienā pazuda no pagalma.
4.sar. Vienreizēja paveikta darbība → raut4.
Piemēri..Īsu brīdi šaubījies, viņš ar strauju rāvienu noliecās pie Ilzes.. tumšādainās delnas un uzspieda tai skūpstu.
5.Vienreizēja paveikta darbības → raut6.
PiemēriViņa [Lapsas] seju klāja sviedru lāses, pusatvērtā mute rāvieniem rija gaisu.
6.Vienreizēja paveikta darbība → raut7.
PiemēriViņiem nevajadzēja klauvēties, durvis atsprāga no spēcīga rāviena un pa tām izlidoja Maiga..
7.lok.: rāvienā, apst. nozīmē; sar. Acumirklī, tūlīt.
PiemēriRāvienā arī Robis pietraucās no gultas. «Tad es iešu tev līdzi.»
Stabili vārdu savienojumiAr (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu).
Avoti: 6-2. sējums