Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raznočinci
raznočinci -cu, vsk. raznočincs, -a, v.; vēst.
Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
PiemēriRaksturojot atbrīvošanās kustības trīs periodus Krievijā (muižnieku, raznočincu un proletāriskais), Ļeņins pieskaita Hercenu tā perioda revolucionārajiem darbiniekiem, kad krievu atbrīvošanās kustībā pārsvarā piedalījās muižnieki.
Avoti: 6-2. sējums