baidīties
baidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Pārdzīvot bailes.
PiemēriBaidīties no vilka.
- Baidīties no vilka.
- Zirgs baidās no trokšņa.
- Zēns baidījās nomaldīties.
- Tāle [meitene] neparko nebij piedabūjama stāvēt pie lopiem salas krūmājā, baidījās no Glāžšķūņu lielajiem suņiem..
- ..eju pa celiņu uz mežu, taisni turp, no kurienes nāk skaņas. Eju un baidos..
Stabili vārdu savienojumiBaidīties no savas ēnas.
- Baidīties no savas ēnas idioma — Būt ļoti bailīgam.
2.Izjust kautrību, nedrošību. Kautrēties.
PiemēriZane [par Barbu]: Ļaužu baidās, kaktos lien, Zemē paslēptos kā kurmis, Kur neviens neatrastu.
- Zane [par Barbu]: Ļaužu baidās, kaktos lien, Zemē paslēptos kā kurmis, Kur neviens neatrastu.
- ..Agnese bija kautra un baidījās uzrunāt svešu cilvēku.
2.1.Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
Piemēri«Nebaidies - mēģini droši! Mēģini desmit reizes, simt reizes un, ja tad neizdodas, - sāc visu no gala!»
- «Nebaidies - mēģini droši! Mēģini desmit reizes, simt reizes un, ja tad neizdodas, - sāc visu no gala!»
3.Bažīties, šaubīties, uztraukties.
PiemēriBaidīties par rezultātiem.
- Baidīties par rezultātiem.
- Baidīties par savu veselību.
- Brīviņu saimniece lepni atslējās. Jā, par Lauru nebij jābaidās, viņa zināja, kas pienākas..
- ..baidos, vai man nebūs jānomirst, dēlu neredzējušam.
Stabili vārdu savienojumiBaidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu.
- Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu idioma — sar. Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Avoti: 2. sējums