pievilties
pievilties -viļos, -vilies, -viļas, pag. -vīlos; refl.
Piedzīvot, pārdzīvot vilšanos.
PiemēriRūgti pievilties
- Rūgti pievilties
- Pievilties cerībās.
- Pievilties mīlestībā.
- Bet tie, kas uz Kalna Spijēniem bij atnākuši apmierināt savu ziņkārību, tie šoreiz pievīlās. Nekas ārkārtīgs nenotika.
- Un Sproģis nekļūdījās un nepievīlās, nē! Viņa ieradās.
Avoti: 6-2. sējums