veģetēt
veģetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem. Arī dzīvot trūcīgi.
PiemēriPāri viņas [dramaturģes] varoņu likteņiem gulstas smags nolemtības lāsts, un cilvēki veģetē it kā nenovēršamā gaidās.
2.parasti 3. pers. Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) — parasti par augiem.
Avoti: 8. sējums