iztrakoties
iztrakoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSatracinātais dzīvnieks iztrakojās un aprima.
- Satracinātais dzīvnieks iztrakojās un aprima.
- Nezvēri iztrakojas līdz gaismai un tad pazūd.
1.1.Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties. Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
Piemēri..viņš satver Ramonu aiz plaukstām, nopietni, vīrišķīgi savalda vieglprāti... ja [meitenei] gribas no sirds iztrakoties, tad jāiet pagalmā ar Dūksi.
- ..viņš satver Ramonu aiz plaukstām, nopietni, vīrišķīgi savalda vieglprāti... ja [meitenei] gribas no sirds iztrakoties, tad jāiet pagalmā ar Dūksi.
- Draugam drauga untumi jāpacieš. Lai iztrakojas. Gan paliks mierīgs.
1.2.Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
Piemēri«Diezgan baroni [pilī] izdzīvojušies un iztrakojušies. Tagad darba cilvēks var vakarā atstiepties mīkstākā gultā,» atbildēja Ozols, aplaizdams skatu istabai..
- «Diezgan baroni [pilī] izdzīvojušies un iztrakojušies. Tagad darba cilvēks var vakarā atstiepties mīkstākā gultā,» atbildēja Ozols, aplaizdams skatu istabai..
- Es jau tagad dien' no dienas esmu gājis kā zirgs gar aploka sētu, meklēdams, vai kaut kur nevarētu tikt pāri. Ā... iztrakoties.. tā labi brangi!
2.parasti 3. pers. Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
PiemēriPutenis iztrakojās.
- Putenis iztrakojās.
- Vētra iztrakojusies, tagad neliels vējelis dzenā sadriskātus mākoņu lēverus pa zilajām debesīm..
- Vējš iztrakojies sāka pierimt.
Avoti: 3. sējums